Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienošanās
vienošanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → vienoties1.
PiemēriPanākt vienošanos.
2.Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
PiemēriStarptautiska vienošanās.
Avoti: 8. sējums