darbabiedrs
darbabiedrs -a, vokatīvs darbabiedri, v.
darbabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
PiemēriAtsaucīgs darbabiedrs.
- Atsaucīgs darbabiedrs.
- Tuvākie darbabiedri.
- Ilggadēji darbabiedri.
- Iepazīties ar jauno darbabiedru.
- ..Ignatjevs ir atslēdznieks montētājs un reizē arī metinātājs. Viņa darbabiedrs.. vajadzības gadījumā var ņemt rokās arī autogēna degli.
- No astoņiem līdz divpadsmitiem rūpnīcas ļaudis strādāja savos cehos un brigādēs. Viņi juta sev blakus darbabiedrus, zināja, kas notiek zem pašu jumta..
- Varbūt Indēnam šķiet, ka šī uzruna [tu] ir par tuvu un par siltu tādiem gadījumiem, kad viņš ir tikai priekšnieks un viņa - tikai padotā, nevis vienkārši darbabiedre.
Avoti: 2. sējums