Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
darbabiedrs
darbabiedrs -a, vokatīvs darbabiedri, v.
darbabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
PiemēriAtsaucīgs darbabiedrs.
  • Atsaucīgs darbabiedrs.
  • Tuvākie darbabiedri.
  • Ilggadēji darbabiedri.
  • Iepazīties ar jauno darbabiedru.
  • ..Ignatjevs ir atslēdznieks montētājs un reizē arī metinātājs. Viņa darbabiedrs.. vajadzības gadījumā var ņemt rokās arī autogēna degli.
  • No astoņiem līdz divpadsmitiem rūpnīcas ļaudis strādāja savos cehos un brigādēs. Viņi juta sev blakus darbabiedrus, zināja, kas notiek zem pašu jumta..
  • Varbūt Indēnam šķiet, ka šī uzruna [tu] ir par tuvu un par siltu tādiem gadījumiem, kad viņš ir tikai priekšnieks un viņa - tikai padotā, nevis vienkārši darbabiedre.
Avoti: 2. sējums