biedrs
biedrs -a, vokatīvs biedri, v.
biedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
biedrene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
PiemēriStudiju biedrs.
Stabili vārdu savienojumiBiedru tiesa.
2.Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
PiemēriKomunistiskās partijas biedrs.
Stabili vārdu savienojumiGoda biedrs.
3.Padomju pilsoņu uzrunas forma.
PiemēriGodājamie biedri!
3.1.Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
PiemēriBiedre Kalniņa.
4.Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
PiemēriAtziņa, ka tu neesi viens šajā bīstamajā gaitā, ka tev līdzās soļo otrs cilvēks, draugs un uzticams biedrs, uz ko tu vari paļauties, kas tevi nepametīs vienu, lai arī kas notiktu, viesa sirdī drosmi un paļāvību.
Stabili vārdu savienojumiDzīves biedre (retāk biedrene). Dzīves biedrs.
4.1.Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
PiemēriViņa taču laikam bija laimes bērns: arvien visgrūtākajos brīžos kāds pasniedza roku, atradās kāds draugs, domu biedrs vai līdzjutējs..
Stabili vārdu savienojumiLaika biedrs.
4.2.Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
PiemēriSarunu biedrs.
Stabili vārdu savienojumiBēdu biedrs (biežāk brālis). Ceļa biedrs.
4.3.pārn. Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
PiemēriKrančelis spiežas tuvu [ganei] ar savu vilnu, smilkstēdams un piedošanas lūgdamies. Neuzticīgs biedrs tas ir bijis un savu ādu šodien sargājis.
Avoti: 2. sējums