brālīgs
brālīgs -ais; s. -a, -ā
brālīgi apst.
1.Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
PiemēriBrālīgās padomju tautas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAr.. Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību tika ātri sadziedētas pēdējā kara sistās brūces..
2.Vienlīdzīgs, taisnīgs (par sadalījumu).
PiemēriBrālīgs mantojuma sadalījums.
Avoti: 2. sējums