Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klāņains
klāņains -ais; s. -a, -ā
klāņaini apst.; apv.
Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni).
PiemēriVēlīnie mieži izdzeltēja, lini palika tieviem galiem un klānaini.
Avoti: 4. sējums