Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
triole
triole -es, dsk. ģen. -ļu, s.; mūz.
Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
PiemēriTrioli raksta kā triju nošu grupu un apzīmē ar ciparu 3 virs vai zem nošu slitas... Trioli raksta ar notīm, kuru ilgums ir divreiz īsāks par tās nots ilgumu, kas sadalīta triole.
Avoti: 7-2. sējums