Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
varīte
varīte -es, s.; parasti vsk.; sar.
Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
PiemēriVecos laikos cilvēki daudz rakstīja cits citam. Katrā ziņā vairāk nekā tagad. Ne velti sūdzas, ka epistolārais žanrs izmirstot, un grib to ar visām varītēm atdzīvināt.
  • Vecos laikos cilvēki daudz rakstīja cits citam. Katrā ziņā vairāk nekā tagad. Ne velti sūdzas, ka epistolārais žanrs izmirstot, un grib to ar visām varītēm atdzīvināt.
  • ..viņai liekas, ka sapņo, redz ļaunu, baismu pilnu murgu, no kura par varītēm grib un nekādi nespēj pamosties.
  • ..redzu divas no bailēm ļodzīgas kājas, kas grimst dubļos un pa varītēm raujas uz priekšu.
Avoti: 8. sējums