plesties
plesties parasti 3. pers., plešas, pag. pletās, arī plētās; refl.
1.Refl. → plest1.
PiemēriSpārni plešas.
- Spārni plešas.
- Rokas plešas.
- Acis plešas.
- Koka zari plešas tālu.
- Vai man' [manu] dieniņ! Nupat sāks, Nu jau lielais raudiens nāks, Mute plati, plati plešas, Elpa tikko, tikko dvešas!
- Guna: Man krūtis cilājas un nāsis plešas Un spēku šausmas visu miesu krata.
- ..dārzeņiem sulīgi, zaļi laksti plētās jau ap Jāņu dienu..
3.Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
PiemēriUz gaišā krekla muguras arvien platāks plētās tumšs sviedru plankums.
- Uz gaišā krekla muguras arvien platāks plētās tumšs sviedru plankums.
- Un pavasaros mežābeles Tur pletās platām kupenām, Un lakstīgalu dzidrās mēles Kā kokles skanēja zem tām.
- ..radās plaisa, kas ar laiku starp tēvu un dēlu pārvērtās nepārejamā bezdibenī. Un jo sevišķi ātri tā pletās, kad Emīls ieminējās, ka gribētu kļūt par mūziķi.
3.1.Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
PiemēriViņa lūkojās ārā pa logu, kur pāri ezeram jau sāka plesties rīta gaišums.
- Viņa lūkojās ārā pa logu, kur pāri ezeram jau sāka plesties rīta gaišums.
- Liesmu mēles.. švirkstēdamas plētās pāri zariem..
- ..sestdien virs Baltijas pletīsies anticiklons..
3.2.Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
PiemēriApvidus ezera apkaimē bija zems un auglīgs, vietām purvains. Dienvidu daļā starp mežainiem pauguriem pletās krāšņas ielejas..
- Apvidus ezera apkaimē bija zems un auglīgs, vietām purvains. Dienvidu daļā starp mežainiem pauguriem pletās krāšņas ielejas..
- Aiz klajuma, ieslīdēdama tāles zilgmē, pletās pilsēta.
- Visur pletās ūdens, tikai ūdens, kurā krūmi izskatījās pēc saspraudītām zaru slotām.
Avoti: 6-2. sējums