nošvirkstēt
nošvirkstēt parasti 3. pers., -švirkst, pag. -švirkstēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
PiemēriNošvirkstēja sērkociņš. Maza, sarkana liesmiņa apgaismoja Noras pieri..
- Nošvirkstēja sērkociņš. Maza, sarkana liesmiņa apgaismoja Noras pieri..
- Straujā rokas rāvienā nošvirkstēja rāvējslēdzējs, un Leinasara acu priekšā pavizēja zīds.
- Priekšā aizšāvās velosipēds, nošvirkstēja bremzes..
- pārn. Salums ļoti mierīgi un piesardzīgi apvaicājās, kāpēc Karkle nav pakonsultējusies ar citiem, taču atbilde nošvirkstēja līdzīgi sprāgstošam piroksilinam: «Kā jūs zināt, ka es to nedarīju?»
2.Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Piemēri..pār koku galotnēm nošvirkst strazdu bars.
- ..pār koku galotnēm nošvirkst strazdu bars.
Avoti: 5. sējums