Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divcīņa
divcīņa -as, s.
1.Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
PiemēriDivcīņa ringā.
2.parasti vsk.; fizk. Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
PiemēriViens no.. skaistākajiem ziemas olimpiskajiem sporta veidiem ir ziemeļu divcīņa, kurā ietilpst lēcieni no tramplīna un 15 kilometru slēpojums.
3.Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
PiemēriNiecīgā laiviņa bija nopeldējusi 3200 jūdzes! 77 dienas un naktis ilga cilvēka divcīņa ar okeānu, un uzvarēja cilvēks.
Avoti: 2. sējums