policija
policija -as, s.; parasti vsk.; neakt.
1.Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
PiemēriKārtības policija.
Stabili vārdu savienojumiKriminālā policija. Policijas iecirknis.
1.1.Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
PiemēriDurvīs nevis vairs klauvēja, bet dauzīja ar dūrēm un kaut ko cietu. ..māte skriešus devās uz durvīm. - «Policija!...» Divpadsmit apbruņotu vīru, zobenu makstīm klaudzot, sabruka istabā.
1.2.Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
PiemēriIerasties policijā.
Avoti: 6-2. sējums