spīles
spīles -ļu, vsk. spīle, -es, s.
1.Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
PiemēriDarbmašīnas spīles.
1.1.Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
PiemēriJancis sadabū paša izgatavoto spīli - iešķeltu bērza zaru, ar kuru, pie galvas saspiežot, pilnīgi droši var saķert jebkuru indīgo rāpuli.
2.zool. Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
PiemēriNākošo vēzi saķeru aiz ļipas, bet tas saliecas un - knakts! - ar spīlēm man pirkstā.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs spīles (arī loks). Iedzīt (kā) spīlēs. Ielikt asti spīlēs. Kā (vēža) spīlēs. Spīļu arkls.
Avoti: 7-2. sējums