spīlēt
spīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
PiemēriSpīlēt detaļu.
- Spīlēt detaļu.
2.Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
PiemēriStīvi sastērķelētā apkakle spīlē viņa vaigus.
- Stīvi sastērķelētā apkakle spīlē viņa vaigus.
2.1.Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
PiemēriSpīlēt kleitu mugurā.
- Spīlēt kleitu mugurā.
- Spīlēt zābakus kājās.
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
Piemēri«Man mazliet spīlē kājas. Eju gultā avīzes lasīt.»
- «Man mazliet spīlē kājas. Eju gultā avīzes lasīt.»
- Miežgrauds sākas ar spīlējošām sāpēm, plakstiņu apsārtumu un tūsku.
Avoti: 7-2. sējums