spīlēt
spīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
PiemēriSpīlēt detaļu.
2.Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
PiemēriStīvi sastērķelētā apkakle spīlē viņa vaigus.
2.1.Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
PiemēriSpīlēt kleitu mugurā.
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
Piemēri«Man mazliet spīlē kājas. Eju gultā avīzes lasīt.»
Avoti: 7-2. sējums