spīgulis
spīgulis -ļa, v.
1.Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo.
PiemēriKleitas augšdaļa bagātīgi apdarināta ar violetiem spīguļiem.
1.1.pārn. Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
PiemēriVienpadsmit gadus puisis strādāja «Aurorā», bet ieķērās lauku meičā un pameta Rīgu ar visiem tās spīguļiem un zvīguļiem.
Avoti: 7-2. sējums