spīgulis
spīgulis -ļa, v.
1.Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo.
PiemēriKleitas augšdaļa bagātīgi apdarināta ar violetiem spīguļiem.
- Kleitas augšdaļa bagātīgi apdarināta ar violetiem spīguļiem.
- Egļu zari līka zem smagā [sniega] baltuma, kailie koki greznojās sala spīguļos..
- sal. Un tūkstošiem balsu kā rasas spīguļi krīt: «Labrīt! Labrīt!»
1.1.pārn. Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
PiemēriVienpadsmit gadus puisis strādāja «Aurorā», bet ieķērās lauku meičā un pameta Rīgu ar visiem tās spīguļiem un zvīguļiem.
- Vienpadsmit gadus puisis strādāja «Aurorā», bet ieķērās lauku meičā un pameta Rīgu ar visiem tās spīguļiem un zvīguļiem.
- Es domāju, ka problēma neslēpjas laika trūkumā. Drīzāk tā meklējama attieksmē.. Un vēl - nespējā atšķirt īstu lietu no spīguļa.
Avoti: 7-2. sējums