Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spīķeris
spīķeris -ra, v.; novec.
Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
PiemēriKopš pašas nodibināšanas Rīga bijusi tirdzniecības pilsēta. Sākumā tirgotāji preces turēja savās mājās, bet vēlāk, tirdzniecībai paplašinoties, cēla īpašus mūra spīķerus.
Avoti: 7-2. sējums