spīguļot

spīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.

1.Atstarojot gaismu, mirgot.

PiemēriSpogulis spīguļo.

Spogulis spīguļo.
Ezers spīguļo.
Asfalts spīguļo.
Spīguļo rīta rasa.
Saulē spīguļo stikli.
Govis.. sasitās ragiem, spīguļodamas savām gludajām mugurām.
Pretī spīguļoja un laistījās sudrabbalts piekrastes mežs, smalku sarmas kristālu apbārstīts.

1.1.Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).

PiemēriBij strēlnieks sardzē naktī vējainā - Par dzimto zemi nomodā viņš stāja No Gaujas tālu, tumsā ledainā, Kur spīguļoja zvaigžņu gaisma vāja.

Bij strēlnieks sardzē naktī vējainā - Par dzimto zemi nomodā viņš stāja No Gaujas tālu, tumsā ledainā, Kur spīguļoja zvaigžņu gaisma vāja.
..viņš iet pa taciņu taisni pāri laukam... Skopi spīguļo kabatas lukturīša stars.

1.2.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.

PiemēriBaltas buras spīguļoja pār melnām laivām.

Baltas buras spīguļoja pār melnām laivām.
..raugās laivinieks ik pa brīdim dziļumu acīs, beidzot pamana kaut ko balti spīguļojam.

1.3.Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).

PiemēriSpuldze spīguļo.

Spuldze spīguļo.
Reizēm aizdrāzās garām spožas ekipāžas, gumijas pārvilktiem riteņiem zibot un laternām spīguļojot..
..kalpu istabā kā vilka acs spīguļo maza lampiņa.
..naktīs, zvaigznēm auksti spīguļojot, ūdeņus un atlikušo sniegu sastindzināja sals.

1.4.Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).

PiemēriViņa šaurās acis tagad spīguļo vien, uzskatot uz galda sakrautās pudeļu rindas.

Viņa šaurās acis tagad spīguļo vien, uzskatot uz galda sakrautās pudeļu rindas.
Šķiet, desmitiem vilku acu tur spīguļo pretī.
pārn. ..drebēdamas spīguļo traktoru vai kombainu spožās acis.
pārn. Starp augstiem meldrājiem un garu, asu zāli ļauni spīguļo muklāju zaļās acis.

1.5.pārn. Izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par jūtām.

PiemēriViņa acīs spīguļoja tik nāvīgs naids, ka Kārlim tīri vai sastinga sirds..

Avoti: 7-2. sējums