Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spīkers
spīkers -a, v.; retāk
spīkeris -ra, v.
spīkere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.novec. Diktors (radiofonā).
PiemēriPar pirmo spīkeri (tā toreiz sauca diktoru) radiofonā strādāja pats radiofona orķestra diriģents Arvīds Pārups.
2.Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
Avoti: 7-2. sējums