izpalīgs
izpalīgs -a, v.
izpalīdze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Palīgs.
PiemēriSirsnīga bija talsinieku pateicība, un prieks palika arī izpalīgu sirdīs, apmierinātība bija abpusēja.
2.vēst. Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
PiemēriIzglābās arī daļa no tiem, kurus vairs nepaspēja aizsūtīt ar kuģiem. Tos aizdzina uz Kurzemi, kur iedalīja 15. būvbataljona izpalīgos.
Avoti: 3. sējums