pēdiņa
pēdiņa -as, s.
1.Dem. → pēda.
2.dsk. Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
PiemēriPēdiņas ir divpusēja pieturzīme - ar pēdiņām ietver vārdus, vārdu savienojumus, teikumus un pat teikumu grupas no abām pusēm: sākumā lieto atvērējpēdiņas (« vai „), beigās - aizvērējpēdiņas (» vai ").
- Pēdiņas ir divpusēja pieturzīme - ar pēdiņām ietver vārdus, vārdu savienojumus, teikumus un pat teikumu grupas no abām pusēm: sākumā lieto atvērējpēdiņas (« vai „), beigās - aizvērējpēdiņas (» vai ").
- Ļoti ātri viņš [Rainis] saprata, ka ir rūgti maldījies, un līdz pat mūža galam vārdu «brīvā» attiecībā uz Latviju rakstīja pēdiņās.
2.1.lok.: pēdiņās, apst. nozīmē; iron. Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
PiemēriViņš ir gudrs pēdiņās.
- Viņš ir gudrs pēdiņās.
Avoti: 6-1. sējums