pēdīgais
pēdīgais s. -ā
pēdīgi apst.
1.sar. Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes. Pēdējais (8).
Piemēri«Mute runāšanai ir pat pēdīgajam muļķim. Prasmīga darbošanās - tā ir pavisam cita lieta.»
3.Pēdējais2.
Piemēri«Nepietika,» Silabriedis turpināja, «ka tu [Slaucējs] mani pievīli, nepietika, ka mani uz to pēdīgo nokalpināji..»
4.apst. Beidzot2.
PiemēriPēdīgi arī viss ir nolikts; tik vien uziets, ka vedot krēslam salūzusi atzveltne..
4.1.Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
PiemēriVīrs [dzēsdams uguni] skraidīja šurp un turp, krustām šķērsām un pēdīgi pēc lielām pūlēm likās uzvarējis.
Avoti: 6-1. sējums