streipuļot
streipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
PiemēriViņš jutās noreibis tik stipri, ka streipuļoja, un, turēdams vienā rokā lukturīti, otru slidināja gar sienu un balstījās pret to.
Avoti: 7-2. sējums