Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noparkšķēt
noparkšķēt -parkšķu, -parkšķi, -parkšķ, pag. -parkšķēju
noparkšēt -parkšu, -parkši, -parkš, pag. -parkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
PiemēriKrusa noparkšķēja vien pret jumtu.
  • Krusa noparkšķēja vien pret jumtu.
  • Aizbrauca, ka noparkšķēja vien.
2.sar.; niev. Nopļāpāt.
PiemēriViņa te noparkšķēja veselu stundu.
  • Viņa te noparkšķēja veselu stundu.
Avoti: 5. sējums