uzteikt
uzteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu; trans.
1.Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu — par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
PiemēriUzteikt kontraktu.
Stabili vārdu savienojumiUzteikt dzīvokli.
1.1.intrans.
PiemēriViņam [pils dārzniekam] gluži tāda sajūta kā sunim, ko aizdzen no durvīm. Kāpēc pārvaldniekam neliek uzteikt, izmaksāt algu un atlaist pavisam?
1.2.Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
Piemēri«Kas ir ar Normu?» - «Viņa šorīt uzteica darbu. Nostrādās savas likumīgās divas nedēļas un brauks prom. Gribēja braukt tūlīt, bet boss viņu piespieda vēl palikt.»
1.3.intrans.
PiemēriLaura atrada labāk atalgotu vietu: tur maksāja septiņdesmit latu mēnesī, kamēr Teteris tikai sešdesmit. Viņa uzteica.
Avoti: 8. sējums