mistrojums
mistrojums -a, v.
1.No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
PiemēriMistrojumā ieteicams audzēt tādus augus, kas augšanas prasībās ir atšķirīgi..
2.Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
Piemēri..[bārdama] četru valodu mistrojumā lamāja viņas tādā nekad nedzirdētā veidā..
Avoti: 5. sējums