krāsviela
krāsviela -as, s.
1.Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
PiemēriAsins krāsviela.
- Asins krāsviela.
- Adas apģērbu tīrīšanai nevajag lietot benzīnu, jo tas, šķīdinot ādā esošās taukvielas un krāsvielas, uz ādas virsmas rada neglītus, dažreiz grūti likvidējamus izplūdumus.
- Ir brūnās un sārtās aļģes, kurās hlorofilu nomāc citu krāsvielu ieslēgumi.
- Miecvielas un krāsvielas galvenokārt uzkrājas [vīnkoka] ogu mizā, kuras virskārta pārklāta ar vaska kārtu.
2.Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
PiemēriKoša krāsviela.
- Koša krāsviela.
- Rožaina krāsviela.
- Izsmidzināt krāsvielu.
- Ievadīt krāsvielu materiālā.
- Ķirškalns [noslēpto] naudu izņem, bet kārbiņu notriepj ar speciālo nenomazgājamo krāsvielu un novieto atpakaļ vecajā vietā.
- Krāsvielas piešķir plastmasām vajadzīgo nokrāsu, un šim nolūkam lieto visdažādākos (organiskos un neorganiskos) savienojumus, kas nesadalās un nemaina krāsu līdz 200°C.
- Kopš seniem laikiem cilvēki audumu krāsošanai lietoja augu un dzīvnieku producētās krāsvielas. Tikai ar 19. gadsimtu ieviesās ķimikāliju ražošana..
Stabili vārdu savienojumiDabiskās krāsvielas.
- Dabiskās krāsvielas — Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Avoti: 4. sējums