gan2
gan part.
1.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
PiemēriVisu laiku, kopš bērnības, kopš agrās tēva nāves jūrā, viņš bija Cīnījies ar grūtumiem, iziedams tādu jūras skolu, kurai bargumā un prasībās līdzīgu gan grūti atrast.
- Visu laiku, kopš bērnības, kopš agrās tēva nāves jūrā, viņš bija Cīnījies ar grūtumiem, iziedams tādu jūras skolu, kurai bargumā un prasībās līdzīgu gan grūti atrast.
- A, toreiz biju gan sirdīgs!
- ..šodien runāja Bērsons un Egle klausījās. Dzīve gan ir raiba.
1.1.Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Piemēri«Tā gan, tā gan!» [kāršu] spēlētāji piekrīt un gandrīz visi lūkojas uz Lapu.
- «Tā gan, tā gan!» [kāršu] spēlētāji piekrīt un gandrīz visi lūkojas uz Lapu.
- «Jā gan,.. pēc Celsija ir 55 grādi.»
- «Skaties, Ines, Haris tomēr ieradies gan!» iesaucas Rita, un es arī ieraugu viņas brāli Hariju..
- Saruna ievirzās par zivīm un zveju. «Jā, bute jau nāk gan, bet pamaz. Būs laikam viena no klusajām vasarām.»
1.2.Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
PiemēriKas gan ir skaisti vārdi, ja nav labas, skaistas sirds!
- Kas gan ir skaisti vārdi, ja nav labas, skaistas sirds!
- Kur gan tie kalni, ko meklētājs kāps?
- Kāpēc gan nopūtās vecie tēvi, kāpēc raudāja sirmās māmuļas?
- Bet tēvam taču katru brīdi vajadzēja pārbraukt, ko gan viņš tur selga darīs tik ilgi.
1.3.Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
PiemēriGan mežs iemācīs.
- Gan mežs iemācīs.
- «Vai tad Jansons agrāk nebija krietns?» māte strīdējās. «Tikai Elzas dēļ nolaidās dzeršanā. Gan atkal atmestu.»
1.4.Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
Piemēri..kad Andrs viņu no jauna mīļi vaicāja, vai nākšot pie viņa, tad Liene klusām atbildēja: «Ak, ko nu tik daudz prasi, tu jau gan zini, ka pie cita neviena neiešu.»
- ..kad Andrs viņu no jauna mīļi vaicāja, vai nākšot pie viņa, tad Liene klusām atbildēja: «Ak, ko nu tik daudz prasi, tu jau gan zini, ka pie cita neviena neiešu.»
- Bet, mīļo mēnestiņ, To es tev pasaku: Pa tavu tiltiņu Es nu gan neiešu.
- Nu, rīt atnāciet līdz krastam, paraugieties, kā mēs strādājam. Jums jau nu gan diez vai patiks. Nav mums ne tādu kuģu, ne nozvejas.
- «Gan jau radi izgādās arī viņam nabagmāju,» Andra tēvs teica.
- Gan jau kaut kā pārnakšņosim!
Stabili vārdu savienojumiGan jau.
- Gan jau — Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
1.5.Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
PiemēriLaikam gan divatā tie ceļi garāki. Drīz rietēs saule, bet Klāva un Gunāra vēl nav.
- Laikam gan divatā tie ceļi garāki. Drīz rietēs saule, bet Klāva un Gunāra vēl nav.
- Bet liekas gan, ka direktoru tas neuztrauc.
- Viņš ir aizgājis uz ezeru, tad vai nu peldējis, ticamāk gan, braucis ar kādu vecu laivu..
1.6.Lieto, lai pastiprinātu – vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
PiemēriMēs satiekamies gan pirmo, bet ne pēdējo reizi.
- Mēs satiekamies gan pirmo, bet ne pēdējo reizi.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
PiemēriViņa gan krievu valodu saprata, bet kautrējās runāt, baidīdamās kļūdīties.
- Viņa gan krievu valodu saprata, bet kautrējās runāt, baidīdamās kļūdīties.
- Saule gan brien pa mākoņiem, tomēr ir ārkārtīgi karsts.
- Tikai pēc ilgākas stīvēšanās. Rutkis ļāvās nosēdināties [pie galda], papriekš, gan izvilka lielu sudraba pulksteni un, tajā skatīdamies, ilgi rēķināja.
Avoti: 3. sējums