gan2
gan part.
1.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
PiemēriVisu laiku, kopš bērnības, kopš agrās tēva nāves jūrā, viņš bija Cīnījies ar grūtumiem, iziedams tādu jūras skolu, kurai bargumā un prasībās līdzīgu gan grūti atrast.
1.1.Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Piemēri«Tā gan, tā gan!» [kāršu] spēlētāji piekrīt un gandrīz visi lūkojas uz Lapu.
1.2.Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
PiemēriKas gan ir skaisti vārdi, ja nav labas, skaistas sirds!
1.3.Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
PiemēriGan mežs iemācīs.
1.4.Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
Piemēri..kad Andrs viņu no jauna mīļi vaicāja, vai nākšot pie viņa, tad Liene klusām atbildēja: «Ak, ko nu tik daudz prasi, tu jau gan zini, ka pie cita neviena neiešu.»
Stabili vārdu savienojumiGan jau.
1.5.Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
PiemēriLaikam gan divatā tie ceļi garāki. Drīz rietēs saule, bet Klāva un Gunāra vēl nav.
1.6.Lieto, lai pastiprinātu — vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
PiemēriMēs satiekamies gan pirmo, bet ne pēdējo reizi.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
PiemēriViņa gan krievu valodu saprata, bet kautrējās runāt, baidīdamās kļūdīties.
Avoti: 3. sējums