vienalga
vienalga [vienˈalga] apst.
1.Nav svarīgi. Nesvarīgi, nenozīmīgi.
PiemēriŠopenhauers teicis, ka ir vienalga, vai mēs uz saules rietu skatāmies no karaļa pils vai no ubagu būdiņas, - saules rieta skaistums nemainās.
- Šopenhauers teicis, ka ir vienalga, vai mēs uz saules rietu skatāmies no karaļa pils vai no ubagu būdiņas, - saules rieta skaistums nemainās.
- «Ja jāstrādā, es strādāšu, vienalga, vai tas ir prāta darbs vai gatavā dumjība!»
- ..Jo nav jau vienalga. Vai kumeļa pēdā Cīrulis olas perē Vai bēdas..
Stabili vārdu savienojumiViss vienalga.
- Viss vienalga — Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
2.part. nozīmē; sar. Tomēr.
Piemēri..pārlieku nesteidzies pretī zemei - no tās mums, vienalga, neizbēgt.
- ..pārlieku nesteidzies pretī zemei - no tās mums, vienalga, neizbēgt.
- Vecaimātei pretī runāt nebija nekādas jēgas - vienalga, paliks pie sava.
- Un māte? Pat ja viņa vairs negatavotu man ēst, sacīsim, ja to sāktu darīt Beāte, māte man vienalga nespētu kļūt pavisam sveša.
Avoti: 8. sējums