Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šūniņa
šūniņa -as, s.
1.Dem. → šūna.
2.biškop. Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
3.Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
PiemēriTrīs strādnieki, apvainoti par nelegālas komunistu šūniņas organizēšanu starp savas fabrikas biedriem un par musināšanu uz streiku, sēdēja rindā uz sola..
  • Trīs strādnieki, apvainoti par nelegālas komunistu šūniņas organizēšanu starp savas fabrikas biedriem un par musināšanu uz streiku, sēdēja rindā uz sola..
  • Partijas komiteju vadībā [1917. gada martā] tika organizētas un paplašinājās boļševistiskās šūniņas fabrikās, rūpnīcās, karaspēka daļās.
  • Pirmo kukluksklana šūniņu 1865. gadā Pulaski pilsētā Tenesi štatā noorganizēja Dienvidu armijas bijušo virsnieku grupa..
Avoti: 7-2. sējums