Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šūniņa
šūniņa -as, s.
1.Dem. → šūna.
2.biškop. Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
3.Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
PiemēriTrīs strādnieki, apvainoti par nelegālas komunistu šūniņas organizēšanu starp savas fabrikas biedriem un par musināšanu uz streiku, sēdēja rindā uz sola..
Avoti: 7-2. sējums