pretīgs
pretīgs -ais; s. -a, -ā
pretīgi apst.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
PiemēriTas, ka Ziņģu Ješka nāk no trūcīgām aprindām un ar kājām un rokām plēšas, lai iekļūtu pagasta varasvīros, padara viņu jo sevišķi pretīgu.
- Tas, ka Ziņģu Ješka nāk no trūcīgām aprindām un ar kājām un rokām plēšas, lai iekļūtu pagasta varasvīros, padara viņu jo sevišķi pretīgu.
- Taisnie, bezgala taisnie, cik jūs man esat pretīgi!
- Leonam meitene bija jau apnikusi - pat vairāk, kļuvusi vienkārši pretīga ar saviem nespodras pelnu krāsas matiem, neglīto, iesarkani raupjo sejas ādu.. Dumja un neaptēsta kā zoss..
1.1.Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriPretīgs skatiens.
- Pretīgs skatiens.
- Pretīgs ieradums.
- Ciniska seja, rupja balss, gaļīgas lūpas - kaut kas pretīgs dvesa no šā cilvēka.
- Melnā sieva piecēlās.., un viņas vaigs bija tik pretīgs savā priecīgajā cietsirdībā, ka man vai visi locekļi pamira.
- Vergot... Kur viņš [Ošu Andrs] ņēma tādus nejaukus, tik pretīgus vārdus? Labāk turējis muti ciet, ja neko labāku nezināja.
1.2.Par darbību, apstākļiem, parādībām.
PiemēriPretīgs pienākums.
- Pretīgs pienākums.
- Pretīga moralizēšana.
- Pretīga situācija.
- Pretīga tikšanās.
- Viss pretīgs - netīk ne lasīt, ne rakstīt, ne runāt.
- Jānim kulšana pats pretīgākais darbs. ..neizsakāmi riebjas pusnaktī celties, pa tumsu un lietu brist uz attālo riju.
- Pretīgi tā kvernēt un klausīties vēja auros pussagruvušā skurstenī. Brīžiem šermuļi pārskrēja pār muguru.
1.3.Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
PiemēriPretīgs pārdzīvojums.
- Pretīgs pārdzīvojums.
- Pretīgs smaids.
- It kā atkratīdamās no kādas pretīgas sajūtas, viņa nopurinājās un iesāka: «Tas bija šausmīgi. Es ierakos sniegā un tikko nesasalu ragā, bet nedrīkstēju pakustēties. Tanks atradās ļoti tuvu..»
- ..šim vīram bija pretīga doma, ka zvejnieks var nodarīt ļaunu zvejniekam..
1.4.Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
PiemēriIstabas muša ir uzbāzīga, apnicīga, pretīga ar savu ložņāšanu pa visām malām un siekalošanos.
- Istabas muša ir uzbāzīga, apnicīga, pretīga ar savu ložņāšanu pa visām malām un siekalošanos.
- Atskan histēriski smiekli, kas negaidot pāriet spalgās vaimanās... tās ir hiēnas, pretīgi dzīvnieki ar lielu galvu un glūnīgām acīm..
- Tīklos iepinies arī jūras velns - pretīga zivs ar milzīgu galvu un spārniem līdzīgām spurām.
2.Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
PiemēriPretīgs ēdiens.
- Pretīgs ēdiens.
- Pretīga garša.
- Pretīga smaka.
- Tija iedzēra no tējas glāzes malku pretīgā šķidruma, noskurinājās..
- Smalkā, pretīgā svilpienā kliedza kāds vientuļš nakts putns.
- Ferdinands izspļāva sakošļāto zivs gabalu un piecēlās. «Nevaru...» viņš teica un sniedza ēdamo Kasparam. «Pretīgi.»
3.Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
PiemēriPretīgs lietus.
- Pretīgs lietus.
- Pretīga migla.
- Citreiz svilināja saule, citreiz lija lietus un zēģelēja pretīgs vējš, debesis juka kopā ar zemi.
3.1.Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriPretīga lietaina diena.
- Pretīga lietaina diena.
- Pretīgs rudens.
4.novec. Tāds, kas pretojas (kam), kas nav vienis pratis (ar ko).
PiemēriLangarts: Cik kairinoša tu atkal esi! - Laima: Nenāciet man tuvu! - Langarts: Tu būsi pretīga! (Grib viņu noskūpstīt.) - Laima: Nost! Nost!
- Langarts: Cik kairinoša tu atkal esi! - Laima: Nenāciet man tuvu! - Langarts: Tu būsi pretīga! (Grib viņu noskūpstīt.) - Laima: Nost! Nost!
5.novec. Pretējs2.
Piemēri..starp viņu [Pēteri] un šo bezsirdīgo skaistuli tik daudz sveša, neradnieciska, pretīga, nesaplūstoša...
- ..starp viņu [Pēteri] un šo bezsirdīgo skaistuli tik daudz sveša, neradnieciska, pretīga, nesaplūstoša...
- ..tik ļoti viņai vajadzīgs cilvēks, tuvs draugs, lai palīdzētu salauzt vientulības sprostu, kas kaut kā nejēdzīgi, visam viņas raksturam pretīgi un nepanesami sapinies ap viņu.
Avoti: 6-2. sējums