līdzbraucējs
līdzbraucējs -a, v.
līdzbraucēja -as, s.
1.Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
PiemēriEs uz vietas izšķiros braukt līdzi. Kamēr Jānis Kampars sazvanās ar konsulātu, es noorganizēju līdzbraucējus.
- Es uz vietas izšķiros braukt līdzi. Kamēr Jānis Kampars sazvanās ar konsulātu, es noorganizēju līdzbraucējus.
- Ede vēl bija bērns, ar viņu varēja runāt bez aizdomām, ka līdzbraucēji viņu sarunas iztulkos pa savam prātam.
- ..vīrs.., kas sēž man blakus, ir Artūrs, pēc štatiem krāvējs un līdzbraucējs.
1.1.fizk. Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
Piemēri..blakusvāģi smilšu grambās prasīja no braucēja un līdzbraucēja lielu piepūli.
- ..blakusvāģi smilšu grambās prasīja no braucēja un līdzbraucēja lielu piepūli.
Avoti: 4. sējums