Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzbiedrs
līdzbiedrs -a, v.
līdzbiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
PiemēriPadomju valstī cilvēks iemanto savu līdzbiedru cieņu ar apzinīgu darbu.
Avoti: 4. sējums