līdzbiedrs
līdzbiedrs -a, v.
līdzbiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
PiemēriPadomju valstī cilvēks iemanto savu līdzbiedru cieņu ar apzinīgu darbu.
- Padomju valstī cilvēks iemanto savu līdzbiedru cieņu ar apzinīgu darbu.
- Ščorsa līdzbiedri pēc filmas noskatīšanās teikuši, ka te viss kā dzīvē.
- Tā drīz tu augstā vietā tiksi.. Tu līdzbiedrus zem kājām liksi, Un katris [katrs] bīsies tavu varu.
Avoti: 4. sējums