līdzcietība
līdzcietība -as, s.; parasti vsk.
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
PiemēriLīdzcietība pret invalīdu.
- Līdzcietība pret invalīdu.
- Palīdzēt aiz līdzcietības.
- Viņš pazina līdzcietību un vienmēr bija ar tiem, kam grūti iet.
- ..radi likās tagad ciešākām saitēm vienoti pie Andra tēva, visvairāk aiz līdzcietības par viņa gaudeņiem dēliem.
- Sirds mīksta tev tiks Bez gala līdzcietībā un mīlā..
Avoti: 4. sējums