līdzbraucējs
līdzbraucējs -a, v.
līdzbraucēja -as, s.
1.Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
PiemēriEs uz vietas izšķiros braukt līdzi. Kamēr Jānis Kampars sazvanās ar konsulātu, es noorganizēju līdzbraucējus.
1.1.fizk. Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
Piemēri..blakusvāģi smilšu grambās prasīja no braucēja un līdzbraucēja lielu piepūli.
Avoti: 4. sējums