līdzcietīgs
līdzcietīgs -ais; s. -a, -ā
līdzcietīgi apst.
1.Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
PiemēriLīdzcietīga sieviete.
- Līdzcietīga sieviete.
- ..kāds līdzcietīgs kalps viņai atdeva vecas ragutiņas..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIevainota dvēsele mocās pati sevī - vienalga, vai to vērotu līdzcietīgi vai vienaldzīgi skatiem.
- Ievainota dvēsele mocās pati sevī - vienalga, vai to vērotu līdzcietīgi vai vienaldzīgi skatiem.
- ..viens no terapijas stūrakmeņiem - līdzcietīgs žests, mierinājums, prasme iedvest cerību izveseļoties...
- «Un kur tad esat nodomājuši aiziet, kur būs uz priekšu dzīvošana?» Grobiņš līdzcietīgi vaicāja.
Avoti: 4. sējums