līdzcietīgs
līdzcietīgs -ais; s. -a, -ā
līdzcietīgi apst.
1.Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
PiemēriLīdzcietīga sieviete.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIevainota dvēsele mocās pati sevī - vienalga, vai to vērotu līdzcietīgi vai vienaldzīgi skatiem.
Avoti: 4. sējums