Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzaudzis
līdzaudzis -dža, v.
līdzaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; reti
Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
PiemēriNestora līdzaudži sākumā kautrējās no viņa un turējās nomaļus..
Avoti: 4. sējums