taisnīgs
taisnīgs -ais; s. -a, -ā
taisnīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai.
PiemēriTaisnīgs vīrs.
- Taisnīgs vīrs.
- Taisnīgs tiesnesis.
- Šis skolotājs mīlēja savu priekšmetu, virtuozi to pārzināja, nebaidījās atzīt kļūdas, saprata humoru un bija taisnīgs.
- ..savās prasībās Leons bija stingrs, tomēr taisnīgs..
- ..nedrīkst aizmirst, ka labi audzināts cilvēks pirmām kārtām ir labestīgs, taisnīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTaisnīgs raksturs.
- Taisnīgs raksturs.
- Taisnīgas prasības.
- Taisnīgas dusmas.
- ..viņš sāk runāt par pedagoga grūto un atbildīgo darbu, kas prasa taisnīgu pieeju katram skolniekam.
- Katram cilvēkam darbs pēc viņa spējām un alga pēc nopelniem - tas ir taisnīgs princips.
- Mēs uzskatām, ka stabils miers obligāti ir taisnīgs miers, miers uz vienlīdzības pamatiem, kur nav kundzības un pakļautības attiecību.
Stabili vārdu savienojumiTaisnīgs karš.
- Taisnīgs karš — Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
2.Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
Piemēri..latviešu darba zemnieks.. domāja par jaunas taisnīgas iekārtas uzvaru,.. kur sviedri.. nebūtu jālej vācu vai pašmāju pelēko baronu druvās.
- ..latviešu darba zemnieks.. domāja par jaunas taisnīgas iekārtas uzvaru,.. kur sviedri.. nebūtu jālej vācu vai pašmāju pelēko baronu druvās.
- Reiz atgriezīšos šajā zemē nevis kā bēgle vai pagrīdniece, bet kā brīvs cilvēks, kurš ciena pats sevi un citus un kura pašcieņu aizsargā taisnīgs likums.
- Agris: Sūdziet mani pie tiesas. Lai tiesa izmeklē, kas, kā un kur noticis likumīgi vai nelikumīgi. Lai nāk jūsu liecinieki un liecina. Tiesa šinī zemē ir taisnīga un visu noskaidros.
Avoti: 7-2. sējums