palaikam
palaikam [paˈlaikam] apst.
1.Dažreiz, reizumis.
Piemēri..man nekad vairs neiznāca dzīvot Dobelē, palaikam es braucu turp tikai paciemoties.
- ..man nekad vairs neiznāca dzīvot Dobelē, palaikam es braucu turp tikai paciemoties.
- Cērt, cērt tāds pļāvējs un palaikam paskatās, ko saulīte dara, cik tālu tikuši kaimiņu vīri..
- ..putenis pieauga spēkā, vējš palaikam iebrāžas skārda skurstenī un putināja pelnus..
2.Parasti. Arī vienmēr.
PiemēriViņš jau palaikam kluss, bet kopš trim nedēļām, kā nomira sieva un viņš palika viens ar diviem maziem bērniem, kļuvis vēl klusāks.
- Viņš jau palaikam kluss, bet kopš trim nedēļām, kā nomira sieva un viņš palika viens ar diviem maziem bērniem, kļuvis vēl klusāks.
- Tīrais un skaidrais latviešu folklorā gan vispār, gan dainās par ūdeņiem palaikam saistās ar skaistumu, kāds ir vienkāršībā..
- Ūdenssports palaikam viņu valdzināja vairāk par visiem citiem sporta veidiem.
- Pēc baznīcas kāzinieki atgriežas vispirms līgavas mājās, kur, kā jau palaikam, sākas kāzu dzīres.
Avoti: 6-1. sējums