Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienkārtīgs
vienkārtīgs -ais; s. -a, -ā
vienkārtīgi apst.
Tāds, ko veido viena kārta.
PiemēriVienkārtīgs pavediens.
Avoti: 8. sējums