ļauns
ļauns -ais; s. -a, -ā
ļauni apst.
1.Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
Piemēri«Viņš [krusttēvs] bija ļauns. Kad neizdarīju, ko man lika, viņš mani sita.»
- «Viņš [krusttēvs] bija ļauns. Kad neizdarīju, ko man lika, viņš mani sita.»
- Viens un tas pats cilvēks var būt vienā brīdī bezgala labs un otrā - neticami ļauns.
- .. cēlās zemnieki pret ļauniem vācu kungiem Ar dakšām, izkaptīm, ar smagām zaru rungām..
1.1.Tāds, kurā izpaužas naids, nežēlība.
PiemēriĻauns smīns.
- Ļauns smīns.
- Ļauns prieks.
- Acis viņai tik ļaunas, lūpas cieši sakniebtas, it kā ar varu valdītu, lai tur kaut kas nelabs nesprūk pāri.
- Sāpīgs tāds papīra lodītes trāpījums nav, bet nelāgi ļauna paša Aivara sejas izteiksme - tajā nav ne mazākās draiskulības vai prieka par izdevušos nedarbu.
- Menuss iesmējās, bet smiekli skanēja ļauni, atbaidoši.
Stabili vārdu savienojumiĻauna sirds.
- Ļauna sirds idioma — Ļaunprātība (1).
1.2.lietv. nozīmē: ļaunais, -ā, arī ļauns, -a, v. Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
Piemēri«..visu pasaulē dara cilvēki - ne ļaunais, ne labais nenotiek pats no sevis.»
- «..visu pasaulē dara cilvēki - ne ļaunais, ne labais nenotiek pats no sevis.»
- .. no saviem līdzcilvēkiem.. viņš [saimnieks] sagaidīja tikai ļaunu un viltu.
- Viņš negribēja darīt ļaunu Viktoram, gluži otrādi - parādīt, cik cilvēks ir smieklīgs, ja neprot atšķirt jokus no patiesības..
2.Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
PiemēriĻauns liktenis.
- Ļauns liktenis.
- Ļauns stāvoklis.
- Noticis kas ļauns
- Tuberkuloze ir ļauna slimība. Ar to arī mirst. Tā nolaupa daļu no dzīves.
- Ugunsgrēks ir ļauns - tas posta, aprij mājas, ciemus, mežus.
- Mēs zinām, karš kāds šausmīgs, ļauns, Cik sāpju tam, cik posta daudz..
Stabili vārdu savienojumiĻaunie ienāši.
- Ļaunie ienāši — Smaga ienāšu forma, ar ko inficējas arī cilvēki.
2.1.Par laikposmu, laiku.
PiemēriViņai viss viņas 80 gadu garais mūžs šāvās prātā, visas labās un ļaunās dienas..
- Viņai viss viņas 80 gadu garais mūžs šāvās prātā, visas labās un ļaunās dienas..
- Un pēkšņi - ļauna stunda, melna vēsts. Nelaimes gadījumā iet bojā Artūrs..
2.2.lietv. nozīmē: ļauns, -a, arī ļaunais, -ā, v. Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
Piemēri..Kas pats zin atrast labu, ļaunu, Tas pasauli zin celt par jaunu.
- ..Kas pats zin atrast labu, ļaunu, Tas pasauli zin celt par jaunu.
- Draugi, uzsauciet kopīgu: priekā! Nepieminiet ar ļaunu mani!
3.Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
PiemēriĻauns humors.
- Ļauns humors.
- Ļauna slava.
- ..Purēns neteica neviena ļauna vārda un tēvišķi pamācīja jaunos puišus, lai viņi palūkojot kādu brezenta gabalu un uztaisot sev cimdus.
- Un aizvien stiprāka manī aug pārliecība, ka no Ritas tas ir bijis ļauns joks..
- Jau atkal ļaunas nevalodas klīst - es esot redzēts jautru draugu barā.
4.Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriSevišķi kaitīgi ir dažādi kukaiņi. Ļaunākie no tiem - priežu smecernieki, kas.. pārtiek no to [priežu] stumbriem..
- Sevišķi kaitīgi ir dažādi kukaiņi. Ļaunākie no tiem - priežu smecernieki, kas.. pārtiek no to [priežu] stumbriem..
4.1.ar not. galotni. Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
PiemēriNo mūsu republikas gundegu sugām pašas indīgākās ir ļaunās gundegas.., no kurām dažreiz nobeidzas lopi.
- No mūsu republikas gundegu sugām pašas indīgākās ir ļaunās gundegas.., no kurām dažreiz nobeidzas lopi.
Stabili vārdu savienojumiAr ļaunu. Ļauna (arī nelaba) acs. Ļauna mēle. Ļaunais (arī nelabais) gars. Ļauns prāts.
- Ar ļaunu — Varmācīgi, piespiedu kārtā.
- Ļauna (arī nelaba) acs — 1. Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.2. Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- Ļauna mēle idioma — Saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- Ļaunais (arī nelabais) gars — mit., rel. Ļauna mitoloģiska būtne.
- Ļauns prāts idioma — Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- Nebūtu par ļaunu idioma — Būtu labi, lietderīgi.
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) idioma — Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- Par ļaunu — Tā, ka ir, rodas kas ļauns, nevēlams.
- Uz ļauno (biežāk uz slikto) pusi — Tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
Avoti: 5. sējums