mērkt
mērkt mērcu, mērc, mērc, pag. mērcu; trans.
1.Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu. Arī gremdēt1.
PiemēriMērkt karoti zupā.
- Mērkt karoti zupā.
- Vēsma mērca roku ūdenī un juta, cik silti tas skalojas gar pirkstiem.
- Pat krēslainā pieliekamā kambarī skābā putra dusmīgi čukstēja, tikko Mārcis viņā mērca karoti, pusdienas karstumā no ganiem pārskrējis.
- ..Mārtiņš jau rīkojās pa kūti. Vēlreiz nosukāja zirgus.. Vienu pēc otra izveda ārā, mērca lupatu spainī un pat nagus ar visiem pakaviem nomazgāja tīrus.
- ..viņš mērca koka gabaliņus zilās krāsas podiņos, lai lellei iznāktu zili svārciņi..
- pārn. Kataroha ir maza Spānijas pilsētiņa. Savas kājas tā mērc Valensijas rīsu lauku ūdeņos, bet galvu atspiedusi mūžīgi zaļo un smaržīgo apelsīnu un citronu dārzu kuplumā.
- pārn. ..Rudens mežus mērks sarkanā vīnā!
Stabili vārdu savienojumiMērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs.
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs idioma — Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
1.1.Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriMērkt zirņus.
- Mērkt zirņus.
- Mērkt veļu.
- ..Kārlis ar savām ogu tūtēm un āboliem stacijā nopelnīja vairāk kā [nekā] dažs labs pusgraudnieks, linus mērkdams un ar sievu cauras rudens naktis pa riju kvēpdams.
- Brīviņu priekšstrādnieks mārkā mērca linus.. Līdz pusei melnajā zampā iebridis, Mārtiņš izlīdzināja iegāzto vezumu..
1.2.Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
PiemēriMērkt spalvu tintē.
- Mērkt spalvu tintē.
- Mērkt lūpas vīnā.
- Mēs ņemam maizes rieku [riku] un darām tāpat kā saimniece - mērcam taukos un ēdam.
Avoti: 5. sējums