gremdēt
gremdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst. Novietot gāzē, irdenā vielā.
PiemēriGremdēt roku ūdenī.
- Gremdēt roku ūdenī.
- Gremdēt mērinstrumentu gāzu plūsmā.
- Es stāvu uz platformas saules pusē, gremdēju makšķeri lēnām dibenā..
- pārn. Tagad viņš.. gremdē savu kādreiz možo garu apātijā un alkoholā.
- pārn. ..baltās kaijas, smaržojošie ievu ziedi un pelēkie tīklāji rugājos gremdē Trīni katru reizi asarās.
1.1.Panākt, ka grimst.
PiemēriGremdēt pretinieka kara kuģus.
- Gremdēt pretinieka kara kuģus.
2.trans. Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
PiemēriMateriālā ziņā viņu gremdēja Hipotēku biedrība, liegdama viņam pienācīgo kredītu..
- Materiālā ziņā viņu gremdēja Hipotēku biedrība, liegdama viņam pienācīgo kredītu..
- Šai mājā kolektīvam, acīm redzot, nerūpēja, ka viens tā loceklis iet maldu ceļus, gremdēdams sev līdzi trīs citus.
3.intrans.; fizk. Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
PiemēriVeikli gremdēt.
- Veikli gremdēt.
- Precīzi gremdēt.
- ..tiklīdz bumba bija pāri tīklam, Topiņš pacēla Rolandam. Rolands gribēja gremdēt, bet ieraudzīja, ka pretinieki veido bloku, un novadīja bumbu tukšajā laukuma vidū.
- «Mēs vēl neprotam labi gremdēt,» saka Juris, volejbola komandas kapteinis..
- Pirmo punktu gūst [volejbolists].., augstā lēcienā gremdējot no aizmugures līnijas.
3.1.trans.
PiemēriGremdēt bumbu.
- Gremdēt bumbu.
Avoti: 3. sējums