ātrums
ātrums -a, v.
1.Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
PiemēriBraukšanas ātrums.
- Braukšanas ātrums.
- Skrējiena ātrums.
- Skaņas ātrums.
- Gaismas ātrums.
- ..vilciens, kas steidz ar vidējo ātrumu pāri par 70 kilometriem stundā, aiznes mūs tālu zemes iekšienē.
- Vēja ātrums reizēm [vētrā] sasniedz 35 metrus sekundē.
- ..visa mūsu zvaigžņu pasaule kopā ar Zemi kustas.. ar ātrumu 1000 kilometru sekundē.
- Ātrums palīdz kosmiskajai raķetei pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku..
- Jau 18. gadsimtā bija zināms, ka ķermenim, lai tas varētu riņķot ap Zemi - kļūt par tās pavadoni, jāiegūst ātrums 8 kilometri sekundē, tā saucamais riņķa ātrums.
- 1959. gada 2. janvāra vakarā.. startēja pirmā padomju kosmiskā raķete, pirmā raķete, kuras ātrums pārsniedza tā saucamo otro kosmisko ātrumu - 11,2 kilometri sekundē.
- Valstīdamies auto slīga bedrēs... Ātruma rādītāja šautra arvien slīga atpakaļ.
- Izbraucis uz šosejas, Vitālijs uzņēma ātrumu. Spidometra rādītājs liecās strauji: 50, 60, 70 kilometru stundā.
Stabili vārdu savienojumiĀtruma rādītājs. Kosmiskais ātrums.
- Ātruma rādītājs — Spidometrs.
- Kosmiskais ātrums — Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Otrais kosmiskais ātrums — Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums — Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Trešais kosmiskais ātrums — Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Uzņemt ātrumu — sar. Palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
1.1.lok., ātrumā, apst. nozīmē Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
PiemēriZibens ātrumā viņas [bezdelīgas] šaujas no mājām uz lauku, uz ganiem pie lopiem un aplido govis.
- Zibens ātrumā viņas [bezdelīgas] šaujas no mājām uz lauku, uz ganiem pie lopiem un aplido govis.
- Gandrīz vai raķetes ātrumā aizsteidzies gads.
2.Straujums (norisei, procesam, darbībai).
PiemēriElpošanas ātrums.
- Elpošanas ātrums.
- Pulsācijas ātrums.
- Uztveres ātrums.
- Viss norisinājās neiedomājamā ātrumā.
- Pētījumiem par zivju augšanas ātrumu ir liela nozīme zivsaimniecībā.
- Ar pulksteni rokās viņš pētīja darba ātrumu..
2.1.Darbības straujums (ierīcēm).
PiemēriViens no darba ražīguma veicināšanas faktoriem tekstilrūpniecībā ir steļļu ātruma palielināšana.
- Viens no darba ražīguma veicināšanas faktoriem tekstilrūpniecībā ir steļļu ātruma palielināšana.
3.lok.: ātrumā, apst. nozīmē Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
PiemēriĀtrumā aizmirst ko pateikt.
- Ātrumā aizmirst ko pateikt.
- Ātrumā kļūdīties.
- «Kā tad nu pašiem klājas pa pagastu?» - «Mūsu pagastā nav kārtības!» nevarēdama ātrumā izgudrot atbildi, iesaucās Mirdza.
- Reizēm, kad bija ilgāk piedomājis, sacīja «jūs», reizēm ātrumā izspruka «tu».
4.Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
PiemēriBraukt ar trešo ātrumu.
- Braukt ar trešo ātrumu.
- ..[šoferis] pārslēdza ātrumu, lai mašīna straujāk ripotu uz priekšu.
Avoti: 1. sējums