pašorganizēšanās
pašorganizēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
Piemēri..pašorganizēšanās spēja ir visu dzīvo organismu eksistences un attīstības pamata.
Avoti: 6-1. sējums