pašorganizējošs
pašorganizējošs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
PiemēriSistēmu sauc par pašorganizējošu sistēmu, ja tā spēj uz apkārtējās vides iedarbību novērtējuma pamata pakāpeniski mainīt savas īpašības un pāriet jaunā stabilā stāvoklī, kurš šīs iedarbības līdzsvaro.
Avoti: 6-1. sējums