piepulcēt
piepulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
PiemēriViņa [Majoriene] ir gatava piepulcēt Gestu savam kavalieru pulkam..
- Viņa [Majoriene] ir gatava piepulcēt Gestu savam kavalieru pulkam..
- Paņēmu viņu aiz rokas un drošinot piepulcēju pārējiem.
- ..izveidojies visai saskanīgs vokālais kvartets. Tas drīz vien piepulcējis vēl pāris entuziastu, un līdz ar to radies vīru vokālais sekstets..
1.1.Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
PiemēriViņa [I. Ziedoņa] pasaule kļuvusi tik plaša, ka rodas nepieciešamība ne tik daudz vairs iziet plašumā, bet gan, piepulcējot jaunas.. tēlainības vienības, pievērsties tēlainības pamatelementiem..
- Viņa [I. Ziedoņa] pasaule kļuvusi tik plaša, ka rodas nepieciešamība ne tik daudz vairs iziet plašumā, bet gan, piepulcējot jaunas.. tēlainības vienības, pievērsties tēlainības pamatelementiem..
- Edvīna Kalnenieka pasteļgleznojumus tikai nosacīti varam piepulcēt figurālajam žanram, jo autoru tajos vienlīdz interesē gan cilvēks, gan daba.
Avoti: 6-2. sējums