neuzmanīgs
neuzmanīgs -ais; s. -a, -ā
neuzmanīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība. Izklaidīgs.
Piemēri..skolēns ir neuzmanīgs. Klausās izklaidīgi, visu dara pavirši.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Ko? Ko?» meitene vaicāja neuzmanīgi.
2.Tāds, kas nav pietiekami piesardzīgs, apdomīgs.
PiemēriNeuzmanīgs braucējs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeuzmanīga apiešanās ar indīgām vielām.
3.Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
PiemēriNeuzmanīgs darbabiedrs.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeuzmanīga izturēšanās pret viesiem.
Avoti: 5. sējums