neuzmanīgs
neuzmanīgs -ais; s. -a, -ā
neuzmanīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība. Izklaidīgs.
Piemēri..skolēns ir neuzmanīgs. Klausās izklaidīgi, visu dara pavirši.
- ..skolēns ir neuzmanīgs. Klausās izklaidīgi, visu dara pavirši.
- Brigadieris joprojām runāja, bet es kļuvu neuzmanīgs klausītājs.
- ..viņas sašutumu radīja ne tik daudz Alfredo, kā neuzmanīgais Mintauts, kas neko nemanīja, neko nenojauta.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Ko? Ko?» meitene vaicāja neuzmanīgi.
- «Ko? Ko?» meitene vaicāja neuzmanīgi.
2.Tāds, kas nav pietiekami piesardzīgs, apdomīgs.
PiemēriNeuzmanīgs braucējs.
- Neuzmanīgs braucējs.
- Zem tā [purva] pievērtajiem sūnu plakstiem vienmēr zibēja ļaunas un rāvainas akaču acis, kas savos dziļumos labprāt ievilinātu vienu otru neuzmanīgu ogotāju vai sēņotāju.
- ..vecais zvirbulis.. kļuva pat neuzmanīgs, tā ka to gandrīz noķēra pelēkais Minka.
- pārn. Daži neuzmanīgāki koki pat zaudējuši līdzsvaru un palikuši karājoties [kraujā]..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeuzmanīga apiešanās ar indīgām vielām.
- Neuzmanīga apiešanās ar indīgām vielām.
- ..neuzmanīga, pārmērīga sauļošanās var pavājināt organisma pretestības spējas..
3.Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
PiemēriNeuzmanīgs darbabiedrs.
- Neuzmanīgs darbabiedrs.
- ..mazākais puisēns,.. nevarēdams sagaidīt, kad ciemiņš arī viņam roku dos, bāza savus sīkos pirkstiņus viņa saujā. Jānis pārmeta sev, ka bijis tik neuzmanīgs pret bērniem..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeuzmanīga izturēšanās pret viesiem.
- Neuzmanīga izturēšanās pret viesiem.
Avoti: 5. sējums