nevienādums
nevienādums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevienāds1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevienādība (1).
PiemēriDzīvnieku nevienādums.
- Dzīvnieku nevienādums.
2.Vispārināta īpašība → nevienāds2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevienādība (2).
PiemēriElpas nevienādums.
- Elpas nevienādums.
Avoti: 5. sējums