nometnieki
nometnieki -u, v.
nometnieks -a, v.
nometniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
PiemēriNometnieku cilts.
- Nometnieku cilts.
2.Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
PiemēriTipiski nometnieki Latvijā ir meža irbe, vistu vanags, mājas zvirbulis, dzilnītis, mizložņa..
- Tipiski nometnieki Latvijā ir meža irbe, vistu vanags, mājas zvirbulis, dzilnītis, mizložņa..
- Mežirbe ir nometniece, nekur neceļo.
- Pēc dzīves veida rubenis ir nometnieks, kas ļoti pierod pie kādas vietas un neatstāj to, ja vien viņu daudz netraucē.
Avoti: 5. sējums