nosaukt
nosaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Piešķirt vārdu, nosaukumu.
PiemēriKad sniegamātei piedzima meitenīte, viņa ilgi domāja, kā to nosaukt. Domāja, domāja, kamēr izdomāja un nosauca to mīlīgā vārdā - Pārsliņa.
1.1.Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu.
PiemēriUpīšu Mārtiņš Tupeņvilku nevarēja ciest - no tā laika, kad tas bij nosaucis viņu par lielībnieku un plānā galdiņa urbēju.
2.Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
PiemēriNosaukt kandidatūru.
2.1.Pateikt (kā vārdu, apzīmējumu).
PiemēriNosaukt skaitli astoņpadsmit.
3.Saucot pateikt.
PiemēriKad abi jaunie sāka soļot pa taku, vecais vēl pusbalsī nosauca: «Lienīt, tad mēs tevi gaidīsim.»
4.Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
PiemēriNosaukt zēnu lejā pagalmā.
Avoti: 5. sējums