zumēt
zumēt parasti 3. pers., zum, pag. zumēja; intrans.
1.Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriMedusdzeltenajā kļavā virs mūsu galvām zum bites..
- Medusdzeltenajā kļavā virs mūsu galvām zum bites..
- ..zemes bite tā savādi zum - tai uzkritis krusas grauds.
- Vai nav dziedinoši atgulties viršu laukā, kad.. vēl spīd silta atvasaras saule, zum bites un gaiss ir palsas dūmakas pilns?
2.Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
PiemēriMums sava dziesma jānospēlē, Un tāpēc sāc! Lai stīgas zum!
- Mums sava dziesma jānospēlē, Un tāpēc sāc! Lai stīgas zum!
2.1.Par skaņu, balsi.
Piemēri«Vai varētu lūgt Ilonu Raiskumu?» tālruņa klausulē zumēja zema balss.
- «Vai varētu lūgt Ilonu Raiskumu?» tālruņa klausulē zumēja zema balss.
3.Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriStūra krogs zumēja kā bišu strops pirms spieta.
- Stūra krogs zumēja kā bišu strops pirms spieta.
Avoti: 8. sējums